Metaforiski asociatīvās kārtis

Pirms gadiem piecpadsmit par metaforiski asociatīvajām kārtīm jeb MAK neko daudz nezināju un pat pārdrošākajos nākotnes plānos nespēju iedomāties, ka kādreiz pati tādas radīšu. Zināju, ka ir parastās kārtis, ar ko spēlē zolīti, pokeru vai kā pati bērnībā – “durakus”, tad zināju taro kārtis, kas šķita pilnas mistikas, pārdabisku spēku, maģijas un ir lietojamas tikai speciālos apstākļos pie izredzētiem cilvēkiem. Tomēr, uzsākot personības izaugsmes ceļu, turpinot individuālu, padziļinātu ķermeņa un psihes terapiju un transpersonālās psiholoģijas studijas, arvien tuvāk iepazinu metaforiski asociatīvās kārtis un to plašo darbības spektru un pārsteidzoši dziļos rezultātus. Metaforiskās kārtis nereti dēvē arī par orākula, asociatīvām, intuīcijas vai iedvesmas kārtīm. Lai arī atšķiras to pielietojums un ezotērikas līmenis, tomēr tās visas, arī taro, vieno simboliskie, daudznozīmīgie attēli un spēja mūsos atklāt zemapziņas dzīles un dimensijas aiz prāta un ego robežām un kontroles.

Skaidrības labad jāpiemin, ka metaforiskās kārtis nav taro – lai arī sākumā varētu šķist gana līdzīgas, tomēr tās ir atšķirīgas sistēmas. Taro vēsture aizsākusies 15.gs. Venēcijā kā kāršu spēle laika īsināšanai. Zīlēšanas vajadzībām tās sāka izmantot krietni vēlāk – 18.gs. Francijā. Interesanti, ka arī orākula kārtis, kas pēc būtības ir starp taro un metaforiskajām kārtīm, cēlušās tieši Francijā, gandrīz pēc diviem gadsimtiem – 20.gs. sākumā. Orākula un metaforiskās kārtis savā darbības laukā jeb pielietojumā ir brīvākas, elastīgākas un daudzpusīgākas nekā taro, kam ir stingri noteikta struktūra, skaits, attēlu simbolika un kāršu skaidrojumi.

Metaforiski asociatīvās kārtis (tieši ar šādu nosaukumu) ir salīdzinoši jaunas – tās 1975. gadā Kanādā radīja mākslas zinātnieks un vācu psihoterapeits un pārsvarā tiek izmantotas psihoterapijā, koučingā, sociālajā darbā, pedagoģijā un saistītās terapijas jomās.

Tās lieliski strādā ar bērniem un ģimenes terapijās, kad nereti sajūtu nosaukšana vārdos ir apgrūtināta.

Arī es savās individuālajās konsultācijās nereti izmantoju metaforiskās kārtis (gan savas, gan citu autoru) un redzu, kā tās klientos atklāj iekšējos konfliktus, pamana neapjaustas bailes, vēlmes un vajadzības. Tās palīdz definēt personības iezīmes, dzīves stratēģijas un mērķus, pagātnes pieredzes un personiskās attieksmes pret dzīves faktiem, cilvēkiem un attiecībām. Tās ļauj klientiem sevī atklāt iekšējus un ārējus resursus vai jomas, kurām vajadzētu veltīt vairāk uzmanības.

Tās ir lielisks palīgs darbā ar iekšējo bērnu, jo nereti tik sāpīgām pieredzēm cilvēks pats nemaz nav spējīgs pietuvoties, nespēj tās atcerēties.

Caur metaforām kārtīs, caur asociācijām var saudzīgi un maigi piekļūt zemapziņā nospiestajām traumatiskajām situācijām, kuras klientam, pašam nemanot, ir vadījušas viņa dzīvi un lēmumus. Apskatot un aprakstot attēlus, izstāstot par to savas domas un sajūtas, es klientu pavadu viņa terapeitiskajā procesā, ļaujot pašam atrast, apjaust un apgūt savus resursus, risinājumus un modelēt turpmākos soļus, tādējādi uzsākot iekšējo pašizdziedināšanās procesu un atrodot savu unikālo izeju no dzīves krīzes situācijas.

Tās nereti pielietoju arī kā palīgu personības izaugsmes jautājumos, un tās kalpo kā neuzbāzīgs stimuls vai pamudinājums klientam pievērst uzmanību savai dvēseles balsij, atrast un iet savu sirds ceļu.

Grāmatnīcās un interneta veikalu plauktos ir daudz un dažādas metaforu kārtis, dažādos dizainos, valodās un kvalitātē. Katrs var izvēlēties savai filozofijai, reliģijai, pasaules uzskatam un kvalitātes prasībām atbilstošas. Tomēr 2021. gada decembrī kādā sniegotā rītā pamodos ar ļoti spēcīgu sajūtu, ka man ir jāveido metaforiski asociatīvās kārtis (ko vēlāk nosaukšu par iedvesmas kārtīm “Mēs visi esam zvaigznes”). Prāts tūlīt pat ģenerēja vairākus iemeslus, kāpēc to nevajadzētu darīt – ka tāpat jau pietiek kāršu grāmatnīcās un kam tās būs vajadzīgas. Kā loģisks un racionāls cilvēks, nolēmu prātam paklausīt un izteikto sajūtu pabīdīt maliņā. Tomēr, laikam ejot, sajūta nevis izsīka, bet kļuva tikai spēcīgāka. Es jau pat skaidri zināju, ka vēlos nevis abstrakti rakstīt, bet rakstīt tieši gleznotājas Ilvitas Didrihsones gleznām, jo viņas gleznas ir tik dzīvas, runājošas un daudzdimensionālas. Sazinājos ar mākslinieci un mēs nolēmām kopā radīt. Prāts vēl joprojām ģenerēja iemeslus, kāpēc tas neizdosies. Tomēr es zināju – citādi nevaru. Man vajadzēja rakstīt.

Tā radās iedvesmas kārtis “Mēs visi esam zvaigznes” . Katru kārtij izvēlēto gleznu rūpīgi uztverot, ieraugot ar visām maņām – sajūtot, meditējot, atverot sirds telpu un nododot savu roku un prātu kā instrumentu augstāko spēku rīcībā. Patiesībā katrs apraksts ir arī dziļi personisks pārdzīvojums un pieredze, kas dzimusi ilggadējā savu psihes dzīļu izpētē, individuālajā psihoterapijā, vairāku gadu psiholoģijas studijās, neskaitāmās meditācijās, iekšējos ceļojumos, personiskajā mistiskajā pieredzē un terapeitiskā darbā ar saviem klientiem.

Daudz rakstīju, esot neskartā dabā, pie jūras, mežā vai kalnos, prom no pilsētām un civilizācijas, ilgstoši atrodoties viena. Jo dziļi sevī zināju, ka nevēlos tās radīt no prāta, bet gan no sirds. Vēlējos, lai tās aizsniedz cilvēku dvēseles, lai kārtis iedvesmo apzināties un iepazīt savu iekšējo pasauli, zemapziņu, veicina saikni starp prātu, ķermeni un dvēseli. Lai palīdz veikt pozitīvas izmaiņas katra iekšējā realitātē, tādējādi uzlabojot arī ārējo un padarot pasauli mazliet gaišāku, drošāku un laimīgāku. Šajās kārtīs savijas mani un Ilvitas dvēseles stāsti. Mana dvēsele runā caur vārdiem, Ilvitas – caur gleznām.

Lai arī metaforiskajām kārtīm pastāv speciālistu izstrādātas lietošanas stratēģijas, veidi un pamācības, kas vairāk mērķētas lietošanai psihoterapijā un grupu darbos, kur zinošs speciālists vada un pārvalda procesu, tomēr kārtis lieliski var lietot arī katrs pats savām individuālajām vajadzībām mājās, bez iepriekšējām zināšanām vai apmācībām. Galvenais ir atvērts prāts un vēlme ieklausīties savā sirdī.

Individuālai lietošanai nav striktu noteikumu vai likumu, kā tās lietot, un nav nepareizu veidu. Kārtis var vilkt pa vienai katru rītu iedvesmai vai dienas noskaņai. Tās var vilkt vairākas un izmantot lēmumu pieņemšanā, situācijas padziļinātā izpratnē vai citāda skatu punkta iegūšanai. Piemēram, situācijas izpratnei var vilkt trīs kārtis – par pagātni, tagadni un nākotni. Var uzdot konkrētu jautājumu, kas nodarbina prātu un neliek mieru. Atbildes būs skaidrākas un pilnīgākas, ja uzdosi atvērtos jautājumus, kas sākās ar “Kas man būtu jāzina…”, “Kas varētu palīdzēt…”, “Kas ir labākais priekš manis…”, “Kurai jomai jāpievērš uzmanība…”, “Kas var man palīdzēt šajā situācijā… “ utt. Kārtis var lieliski izmantot savas iekšējās pasaules izpētē, piemēram, jautājot – “Ko mana dvēsele šobrīd vēlas man pateikt?”, “Kas man traucē iet savu sirds ceļu”, “Ko es savā ceļā nepamanu” un līdzīgus atvērtos jautājumus.

Es metaforiskās kārtis (gan savas, gan citu autoru) lietoju regulāri. Man patīk tā sajūta, ka savos lēmumos un situāciju analīzē varu paskatīties mazliet plašāk un izjustāk, ne tikai no prāta un ego līmeņa. Atveru sev plašāku dimensiju.

Es tās lietoju sekojoši:

• Mirkli apstājos un ļauju sev norimt. Ieelpoju… sajūtu, kā gaiss manī ieplūst līdz pašam vēderam, un tad izelpoju… tālu un gari… tā trīs reizes. Esmu sev iespējami klātesoša. Paņemu kārtis rokās, aizveru acis un mirkli tās sajūtu savās rokās, vienlaicīgi sajūtu arī klātesošu savu ķermeni. Ļauju jautājumam vai tēmai noformulēties un uznirt manā apziņā;

• Kad jautājums skaidrs, ļauju savām rokām kārtis brīvi maisīt. Paļaujos uz savu iekšējo zināšanu, jo nav pareiza vai nepareiza veida, kā tās jaukt. Intuitīvi izvelku vienu vai vairākas kārtis;

• Vispirms apskatu attēlu un sajūtu to savā ķermenī, prātā un emocijās. Nesteidzos ar apraksta lasīšanu. Tie var tevī rezonēt un kalpot kā iedvesma un ierosme pašizaugsmei, sevis labākai iepazīšanai, kā bākuguns iekšējās pasaules labirintā, tomēr ir svarīgi sadzirdēt arī pašam savu dvēseles dziesmu. Tad izlasu aprakstu un atkal sajūtu, kā tas manī rezonē, uzrunā vai ne, kas no tā sasaucas ar manu dzīves situāciju, jautājumu vai virzienu kopumā. Ja pirmajā mirklī šķiet, ka nav par tēmu, tad uzdodu sev jautājumu – kāpēc tieši šī kārts, varbūt es kaut ko nevēlos redzēt, vai nereti izvelku vēl vienu vai divas precizējošas kārtis. Un tad jau no vairākām tomēr kādas atziņas rodas.

  
  

Lai mums visiem izdodas ieraudzīt savu iekšējo zvaigzni!

2023. gada 18. aprīlis.